nomaldīties
nomaldīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
PiemēriNomaldīties meža biezoknī.
1.1.Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
PiemēriTikai Vilis viens pats bija palicis sēdot [deju zālē] kā no pulka nomaldījies gulbis, kad citi jau tālu projām..
1.2.pārn. Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
PiemēriPēkšņi atskārtis, ka atkal nomaldījies velns zin kādā prātošanā, viņš nikni nospieda gāzes pedāli.
1.3.parasti divd. formā: nomaldījies; pārn. Neskarot mērķi, lidot (kādā virzienā) — par lodi, šāviņu.
PiemēriNomaldījusies lode.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam).
PiemēriNomaldīties visu dienu pa mežu.
3.pareti Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
PiemēriPaši nezinādami, savu sāpju varā viņi bij nomaldījušies līdz upei.
Avoti: 5. sējums