nomāktība
nomāktība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
PiemēriNomāktībai (tāpat kā pacilātībai) var būt daudz variantu, turklāt, jo cilvēks labāk prot sevi novērot un novērtēt, jo vairāk nianšu viņš saviem dažādajiem garastāvokļiem atrod..
1.1.Psihisko procesu nevēlama pasivitāte.
PiemēriDepresiju, kā liecina pats termins, kopumā raksturo visu psihisko procesu nomāktība, aizture.
2.Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
PiemēriŠai laikā [20. gadsimta sākumā] rodas ar! klasiskais, latviešu lirikā spilgtākais kapitālisma laikmeta darba sievietes nomāktības tēlojums - Raiņa «Fabrikas meitenes dziesma»..
Avoti: 5. sējums