nomaļnieks
nomaļnieks -a, v.
nomaļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
PiemēriStarp zemajām vienstāva mājiņām pacēlušies piecstāvu dzīvojamie nami... Nē, tā vairs nav pilsētas nomale, te ļaudis vairs nav nomaļnieki.
Avoti: 5. sējums