Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomānīt
nomānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNomānīt kaķi no koka zemē.
Avoti: 5. sējums