Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nomaļš
nomaļš -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
PiemēriNomaļš zvejnieku ciems.
  • Nomaļš zvejnieku ciems.
  • Krīvuļu mājas bija ieslēpušās tik nomaļā vietā, cik vien Latvijā tas iespējams: deviņus kilometrus no kolhoza centra, trīs kilometrus no autobusa gala punkta..
  • Gaiziņš.. atrodas nevis lielceļa malā - kā Elku kalns, nedz arī pašā lielceļa vidū - kā Bregžis, bet gan samērā nomaļā vietā.
  • Zinātniska atziņa ne vienmēr ir dzimusi daudzinātas universitātes vai akadēmijas sienās.. - tā var būt radusies pavisam nomaļā, kautrā pasaules nostūrī..
1.1.Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
PiemēriTas bija nomaļš ceļš, izbeidzās tepat pie skolas, un pa to brauca reti kāds.
  • Tas bija nomaļš ceļš, izbeidzās tepat pie skolas, un pa to brauca reti kāds.
  • Šopavasar mitrā, vējainā un tumšā naktī viņš brauca pa nomaļu šoseju.
  • ..vienā no klusajām, nomaļajām šķērsieliņām, atspiedusi pieri pret žoga dēli, raudāja Rudme.
1.2.Tāds, kur reti ir sastopami cilvēki (par attālu vietu).
PiemēriŠis Gaujas ieloks ir nomaļš, un staigātāji tur reti iegriežas..
  • Šis Gaujas ieloks ir nomaļš, un staigātāji tur reti iegriežas..
1.3.Tāds, kas atrodas telpas, platības malējā daļā.
Piemēri..viņi iegāja kafejnīcā.. Viņi apsēdās pie kāda nomaļāka galdiņa, jo Milda savā noplukušajā katūna kleitiņa nejutās visai labi.
  • ..viņi iegāja kafejnīcā.. Viņi apsēdās pie kāda nomaļāka galdiņa, jo Milda savā noplukušajā katūna kleitiņa nejutās visai labi.
  • Mēs sēdējām godistabas nomaļākā stūrītī pie maza galdiņa..
  • Parkā apsēdos uz nomaļa soliņa..
1.4.pārn. Tāds, kas aktīvi nepiedalās, neiesaistās darbībā, pasākumā. Nesabiedrisks.
Piemēri..viņš nekad nekļūs par nomaļu klusētāju.
  • ..viņš nekad nekļūs par nomaļu klusētāju.
Avoti: 5. sējums