uzplīties
uzplīties -plijos, -plijies, -plijas, pag. -plijos; refl.
1.Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml. Uzmākties.
PiemēriKad es uzplijos viņam stingrāk, prašņādams par visādiem glezniecības un krāsu tehnikas noslēpumiem, viņš kļuva vēl vairāk neizdibināms, strupāks..
- Kad es uzplijos viņam stingrāk, prašņādams par visādiem glezniecības un krāsu tehnikas noslēpumiem, viņš kļuva vēl vairāk neizdibināms, strupāks..
- No rīta mana gudrā māsa saka, ka es naktī esot briesmīgi kliedzis. Uzplijas, lai stāstu, ko esmu sapnī redzējis.
- Ratu meistars.. ar groka glāzi uzplijās Laurai.
- Bijis tāds garāmgājējs, ar savu gudrību mēdzis ļaudīm uzplīties.
1.1.Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
1.2.pārn. Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriBērnībā man.. pāragri uzmācās nopietnība, uzplijās visādas domas un sapņi..
- Bērnībā man.. pāragri uzmācās nopietnība, uzplijās visādas domas un sapņi..
- Pēc vakariņām Lielvīram kā parasti uzplijās miegs.
Avoti: 8. sējums