Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spiest
spiest spiežu, spied, spiež, pag. spiedu.
1.intrans. Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
PiemēriŠķidrums spiež uz trauka sienām.
  • Šķidrums spiež uz trauka sienām.
  • Konstrukcija spiež uz pamatni.
  • Ja uz šķidrumu vai gāzi, kas atrodas līdzsvarā cilindriskā traukā, spiež virzulis, tad šķidrums darbojas uz virzuli ar tādu pašu pēc moduļa, bet pretēji vērstu spēku.
2.trans. Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
PiemēriSpiest māla piku.
  • Spiest māla piku.
  • ..viņa.. nodzēsa papirosu, drudžaini spiezdama to pelnutraukā.
  • «Ņinu Sagaidaku» [kuģi] ielenca trismetrīgs vecais ledus un sāka spiest.
  • ..un lokanie kadiķīši, sniega spiesti, gulēja kupenās.
2.1.intrans.
PiemēriVietām koki sakrituši cits pār citu, jāsastrādā vairāki reizē. Viens spiež - jāņem palīgā ķīlis vai svira..
  • Vietām koki sakrituši cits pār citu, jāsastrādā vairāki reizē. Viens spiež - jāņem palīgā ķīlis vai svira..
  • pārn. ..Te domas spiež kā klinšu krava..
2.2.Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
PiemēriSpiest kārniņus.
  • Spiest kārniņus.
  • Spiestais plīšs.
  • Spiest vākos ornamentu.
  • Spiest burtus.
  • Spiest zīmogu.
  • Tālāk, pāri durvīm,.. pelēks kartona gabaliņš ar.. sudrabā spiestu uzrakstu..
2.3.Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
PiemēriKara laikā grāmatas pat spiedis, Šodien Ješka nebūs kompānijā..
  • Kara laikā grāmatas pat spiedis, Šodien Ješka nebūs kompānijā..
3.trans. Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku, panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
Piemēri..ar lielu ābolu maļamo mašīnu tos [ābolus] sasmalcināja un tad ar presi spieda sulu.
  • ..ar lielu ābolu maļamo mašīnu tos [ābolus] sasmalcināja un tad ar presi spieda sulu.
  • No riekstiem spiež eļļu, kas sastāva un tauku procenta ziņā augstvērtīgāka par to, ko iegūst no olīvām.
  • pārn. Treneris spieda no mums laukā pēdējo mitrumu. Treniņi notika divreiz dienā.
  • pārn. «Garas runāšanas [bērēs].. nevajag. Un, no dieva puses, neko žēlīgu! Tu redzēji, ka asaras jau tāpat nav saturamas. Kādēļ tās vēl ar spiešanu spiest...»
3.1.Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
PiemēriNo sasmalcinātiem āboliem sulu iegūst, spiežot tos sulu spiedē.
  • No sasmalcinātiem āboliem sulu iegūst, spiežot tos sulu spiedē.
  • ..puika izvilka no savas gana kulītes gabalu siera un spieda to tā, ka viņam sula tecēja caur pirkstiem.
  • pārn. Tagad viņu spiedīs kā citronu un baros ar solījumiem, ka pavasarī nāks cerētais laimes brīdis, kas izraus no briesmām.
4.trans. Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
PiemēriSpiest pedāli.
  • Spiest pedāli.
  • Spiest zvana pogu.
  • Spiest sviru uz leju.
  • Spiest bremzi.
  • Šā mirkļa pietiek, lai pistole jau būtu Jurim rokā. Viņš izlec krastā, spiež gaili un griež stobru pēc kārtas pret visiem apkartstāvētājiem.
  • Pieliecies pavisam tuvu, svešais ar plecu spieda durvis vaļā.
  • Spēcīgi spiests, durvīs nospraukstēja zvans.
  • pārn. Tuvojās trešās dienas rīts. Miegs spieda acis ciet.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skai ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
PiemēriSpiest kāju uz lāpstas.
  • Spiest kāju uz lāpstas.
  • Spiest pirkstu uz zvana pogas.
4.2.Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
Piemēri..braukāja smagais rullis un spieda akmeņu šķembas cietā masā.
  • ..braukāja smagais rullis un spieda akmeņu šķembas cietā masā.
  • pārn. ..masīvi kārniņu jumti spieda zemē nosūbējušas koka mājiņas.
4.3.Stingri, cieši likt (rokā). Dodot panākt, ka ņem (rokā).
Piemēri..viņš Jāni aizvilka nost no citiem un spieda tam rokā pusriecienu rupjas maizes. Bet Jānis to neņēma.
  • ..viņš Jāni aizvilka nost no citiem un spieda tam rokā pusriecienu rupjas maizes. Bet Jānis to neņēma.
4.4.Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
PiemēriSpiest kucēnu sev klāt.
  • Spiest kucēnu sev klāt.
  • Spiest pieri pie rūts.
  • Tēvs noliecās, piecēla izsamišanai [izmisumam] tuvo meiteni un spieda to pie savām krūtīm. «Lienīt, manu mīļo, nelaimīgo Lienīt!»..
  • Ar kreiso roku spiezdams klausuli pie auss, viņš ar labo reižu reizēm veido jocīgus apļus..
  • Spiežu lūpas pie Daugavas ledus, Lūpas nesalst, bet ledus kūst.
4.5.intrans. Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
PiemēriKad Jānis Bruzils atjēdzās, kārtībnieks ar celi spieda tam uz krūtīm un sēja rokas.
  • Kad Jānis Bruzils atjēdzās, kārtībnieks ar celi spieda tam uz krūtīm un sēja rokas.
  • pārn. ..miegs mīkstām kaķa ķepiņām spiež uz plakstiem.
5.trans. Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
PiemēriMierīgs siltums pulsē ap maniem pirkstiem. Viņš spiež tos cieši, bet saudzīgi, lai nedarītu man sāpes.
  • Mierīgs siltums pulsē ap maniem pirkstiem. Viņš spiež tos cieši, bet saudzīgi, lai nedarītu man sāpes.
  • «Nespied rīkli ciet, vienu roku ņem zem krūtīm, saproti!» Ģirts skarbi teica.
  • Asiņošanu no virspusējām vēnām, kā arī no maza un vidēja kalibra artērijām visbiežāk var apturēt ar spiedošu pārsēju.
  • «Paldies, es jūs vairs neaizkavēšu. Uz redzēšanos!» Mēs cieši spiežam viens otram roku un atsveicināmies.
  • Ilze: Daudz laimes, jubilāri Spiežu roku.
Stabili vārdu savienojumiSpiest roku.
  • Spiest roku — Cieši tvert (kāda roku) parasti sveicinot.
5.1.Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
PiemēriCepure spiež deniņus.
  • Cepure spiež deniņus.
  • Mērija: Man kurpe kāju spiež: palaidiet sprādzi vaļīgāk!
  • Neievalkātā siksniņa nepierasti spieda rokas dilbu.
  • Mārtiņš nesa pavisam sāniski sašķiebies, ar abām rokām bomi augšup svērdams, lai tik traki nespiež plecu.
  • pārn. Kaut gan smagāk un smagāk aizvien Zemes plecus spiež cilvēces kļūdas, Tomēr dzīvosim, dzīvosim tā, It kā priekšā mums mūžība būtu.
  • pārn. Kad rudens naktī tumsa guļ zem mākoņvāliem un klusums manu galvu spiež, pa lapām piebirušu, miklo zāli nāk Poruks.
5.2.intrans. Apavi spiež.
PiemēriViņam roka tagad piebriestot un gredzens spiežot.
  • Viņam roka tagad piebriestot un gredzens spiežot.
  • Pēc modes šūtais, neienēsātais uzvalks padusēs spiež..
Stabili vārdu savienojumiKurpe spiež.
  • Kurpe spiež sar. — Saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
5.3.Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
PiemēriRokturis [zāģim] nedrīkst spiest, berzt un nogurdināt strādniekam rokas vai citādi traucēt normālu zāģa darbināšanu.
  • Rokturis [zāģim] nedrīkst spiest, berzt un nogurdināt strādniekam rokas vai citādi traucēt normālu zāģa darbināšanu.
  • ..kājas spieda oļi un akmens šķembas, un pēdas drīz sāka smelgt un degt..
  • Augstais, neērtais beņķis [sols] spieda man muguru, bet es vienkārši nespēju piecelties un doties mājup.
5.4.Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) – parasti par fizioloģisku stāvokli.
PiemēriOsiene.. sagrīļojās, galva reiba, nelabumi spieda pakrūti.
  • Osiene.. sagrīļojās, galva reiba, nelabumi spieda pakrūti.
  • Uzspiests kumoss spiež kuņģi..
5.5.intrans.
Piemēri«Maksi!» sauc vecais Kaltiņš. «Vai tikai tu nebūsi pārstaipījies?... Pakrūtē nespiež?»
  • «Maksi!» sauc vecais Kaltiņš. «Vai tikai tu nebūsi pārstaipījies?... Pakrūtē nespiež?»
  • Pakausī kaut kas spieda, mute šķita izkaltusi.
  • Bet man šodien sāp galva, tā spiež deniņos..
  • ..Aina uzgāja kino biļetes, ilgi skatījās saburzītajos papīrīšos. Kaut kas kāpa kaklā, spieda, sūrstēja.
6.parasti 3. pers.; trans. Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) – par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt1.
PiemēriIevu spieda bezgala nemiers. Viņa izmēģinājās lasīt, lāpīt zeķi, pat atgulties. Veltīgi.
  • Ievu spieda bezgala nemiers. Viņa izmēģinājās lasīt, lāpīt zeķi, pat atgulties. Veltīgi.
  • ..tā apziņa, ka viņu tagad tur par zagli, grūti spieda.
6.1.intrans.
PiemēriKā parasti, kad nebija ko darīt, spieda smaga vientulība.
  • Kā parasti, kad nebija ko darīt, spieda smaga vientulība.
6.2.Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) – par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt2.
Piemēri«..taisnību sakot, parāds mani smagāk spiež, nekā to līdz šim esmu rādījis.»
  • «..taisnību sakot, parāds mani smagāk spiež, nekā to līdz šim esmu rādījis.»
  • Spiež mani smagi liktens [likteņa] vara..
6.3.intrans.
PiemēriViss krīt, kas šķir, kas spiež un draud..
  • Viss krīt, kas šķir, kas spiež un draud..
7.parasti 3. pers.; trans. Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
PiemēriGalvu spiež saule. Pār Ernas vaigu, atstādamas gaišas vadziņas putekļiem klātajā sejā, rit sviedru lāses.
  • Galvu spiež saule. Pār Ernas vaigu, atstādamas gaišas vadziņas putekļiem klātajā sejā, rit sviedru lāses.
7.1.intrans.
PiemēriEsmu gājis dienā, kad saule spiež un mute izkalst tā, ka jāsāk gaisu rīt.
  • Esmu gājis dienā, kad saule spiež un mute izkalst tā, ka jāsāk gaisu rīt.
  • Saule spieda neciešami karsti, un Edme domāja, cik labi gan būs vēsajā aptiekāra dzīvoklī..
  • Jūlija sākumā spieda ārkārtīgs karstums... Sarāvušās un saklupušas izskatījās rudzu gubiņas..
7.2.intrans. Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) – par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) – par gaismu.
PiemēriKalsnais tumšmatis, kam saule spieda brūni iedegušajā vaigā, acis piemiedzis, spītīgi raudzījās laukā..
  • Kalsnais tumšmatis, kam saule spieda brūni iedegušajā vaigā, acis piemiedzis, spītīgi raudzījās laukā..
  • Eju lejup pa nogāzi. Saule spiež tieši acīs..
  • Rītausma sauli atģērbj, gaisma acīs spiež.
8.trans. Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
PiemēriSpiest dēlu mācīties.
  • Spiest dēlu mācīties.
  • Spiest talciniekus pie darba.
  • Iedzīvotājus [okupētajā teritorijā] nedrīkst spiest dienēt okupantu bruņotajos spēkos vai izpildīt darbus, kas iesaistītu tos ienaidnieka militārajās operācijās.
  • Policisti tramdīja sētniekus un spieda tos trīs reizes dienā laistīt ielas.
  • Varēju jau tonakt nebraukt darbā, neviens mani nespieda, gluži otrādi - brigadieris un Nadja centās atrunāt.
  • Viņš nespēja koncentrēties, kaut arī stūrgalvīgi spieda sevi lasīt un iegaumēt izlasīto, pusbalsī purpinot līdzi..
Stabili vārdu savienojumiSpiest sevi.
  • Spiest sevi — Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
8.1.intrans.
PiemēriGundars: Dzer! - Reinis: Nevajag spiest. Dod man to pudeli!
  • Gundars: Dzer! - Reinis: Nevajag spiest. Dod man to pudeli!
8.2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
PiemēriSadevām diezgan vēsi rokas. Prāts spieda, lai priecājos, bet dvēsele virzījās nost un tiecās projām vien.
  • Sadevām diezgan vēsi rokas. Prāts spieda, lai priecājos, bet dvēsele virzījās nost un tiecās projām vien.
  • Lai nekristu acīs, zēni ir spiesti nolīst mežā dziļāk.
  • ..kad cilvēka līdzšinējās dzīves pamati tiek satricināti vai pat sagrauti, viņš ir spiests meklēt jaunas, stabilas, nepārejošas vērtības.
  • pārn. Īsts dabas brīnums ir arī dejojošā birzs. Vējš, sals un sniegs spiedis baltos bērzus liekties un locīties un tomēr izturēt...
8.3.Panākt, ka kāds (ko) ņem, lieto, parasti pret tā gribu.
PiemēriJānis dzer kafiju, bet Zetiņa sēd turpat... Vēl trešo tasi spiež viņam, viņš tikai ar pūlēm atraisās.
  • Jānis dzer kafiju, bet Zetiņa sēd turpat... Vēl trešo tasi spiež viņam, viņš tikai ar pūlēm atraisās.
9.trans.; sar. Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
Piemēri«Šie paši ogļu dzinēji par savu katorgas darbu saņem tikai 70 kapeikas. Jāizbrauc piecas reizes dienā. Pat muguras kļūst jēlas, spiežot pa smilšaino ceļu 150 kilogramu smago ogļu vezumu..»
  • «Šie paši ogļu dzinēji par savu katorgas darbu saņem tikai 70 kapeikas. Jāizbrauc piecas reizes dienā. Pat muguras kļūst jēlas, spiežot pa smilšaino ceļu 150 kilogramu smago ogļu vezumu..»
9.1.intrans. Ļoti ātri braukt.
PiemēriLūk [taksometra] šoferis. Arī viņš izrāda ja ne padevību, tad vismaz cienību un tikai spiež, un tikai spiež, lai tu nenokavētu.
  • Lūk [taksometra] šoferis. Arī viņš izrāda ja ne padevību, tad vismaz cienību un tikai spiež, un tikai spiež, lai tu nenokavētu.
9.2.intrans. Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
PiemēriIlze: Tu saņemies, Lilit! Tikt vaļā no nieka divnieka, tas ir viens. Tev tikai vajag uz to neatlaidīgi spiest.
  • Ilze: Tu saņemies, Lilit! Tikt vaļā no nieka divnieka, tas ir viens. Tev tikai vajag uz to neatlaidīgi spiest.
9.3.Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
Piemēri«Vēl būsi nevainīgs!» Vizbulis spieda caur zobiem, iegāzdams zēnam mugurā dūri, ka nodunēja.
  • «Vēl būsi nevainīgs!» Vizbulis spieda caur zobiem, iegāzdams zēnam mugurā dūri, ka nodunēja.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) nasta spiež plecus. Nav spiesta lieta. Spiest nost. Spiest pie zemes.
Avoti: 7-2. sējums