Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spietuve
spietuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
Piemēri..rokas knapi notur spietuvi - viņa gan viegla, no liepu krijas, līdzīga sētuvei, kurai apakša pārvilkta ar rupju linu drēbi...
Avoti: 7-2. sējums