spietot
spietot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
PiemēriJa auli izliek laikus - tad, kad saimes gatavojas spietot, - tad bites vietraudzes to ātri atrod, un drīz vien tajā iemājo spiets.
1.1.pārn. Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKad pa sava dzīvokļa logu redzu to melno muskuli, kas līdz vēlai pievakarei spieto ap alus kiosku viņpus ielas, man vienmēr jādomā par šo vīriešu sievām.
1.2.pārn. Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
PiemēriKā baltas bites sniegs aiz loga spieto.
1.3.pārn. Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
Piemēri«Mazā Astra, pavājināta redze, nelaime, noziegums, sods, varbūt pat aklums...» spietoja melnas domas.
Avoti: 7-2. sējums