Paplašinātā meklēšana

Meklējam spiest.

Atrasts vārdos (35):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (493):

(Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
nospiestība Apspiestība. Nebrīve.
bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
bārenis Apspiestie, ekspluatētie. Bārabērni (2).
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks. Bārabērns (1).
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
rindstarpa Atstarpe starp iespiesta teksta rindām.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) Censties uzkundzēties, apspiest.
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) Censties uzkundzēties, apspiest.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) Censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
piežmiegt Cieši piespiest (1).
piežņaugt Cieši piespiest (1).
pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piemiegt Cieši piespiest.
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kost Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kost Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
miegt Cieši spiest, žņaugt.
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma. Arī nemākslots.
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots. Arī atklāts, vaļsirdīgs. Brīvs (5).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
izspiešana Darbība --> izspiest.
piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
saspiede Darbība, process --> saspiest (1).
saspiede Darbība, process --> saspiest (3).
spiešana Darbība, process --> spiest.
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
izspiedējs Darītājs --> izspiest.
piespiedējs Darītājs --> piespiest.
apspiests Divd. --> apspiest.
nospiedošs Divd. --> nospiest.
nospiests Divd. --> nospiest.
piespiests Divd. --> piespiest.
saspiests Divd. --> saspiest.
spiedošs Divd. --> spiest.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
drošs Drosmīgs. Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
ierakt Dziļi iespiest (piemēram, seju spilvena).
ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
iekniebt Iespiest (ko starp ko).
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
iemiegt Iespiest (starp ko).
iedrukāt Iespiest [2] (1).
nodrukāt Iespiest [2] (1).
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
ietvert Iespiest, ievērt.
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
drukāt Iespiest.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
attēls Iespiests zīmējums, fotouzņēmums u. tml. Reprodukcija.
iežņaugties Iespraukties. Arī iespiesties.
iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts. Stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
Nacionālais jautājums Jautājums par nāciju atbrīvošanos no apspiestības, par brīvas attīstības nosacījumiem.
Justies kā mājās Justies labi, brīvi, nepiespiesti.
Justies kā mājās Justies labi, brīvi, nepiespiesti.
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā). Berzēties (1).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā). Berzēties (1). Berzties (1).
blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
Nu ko Lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
Kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
Kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.). Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
Kā ar maiglēm, arī kā maiglēs Ļoti stipri (piemēram, spiest).
iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
piemīņat Miņājot saspiest, padarīt blīvāku. Piemīdīt (1).
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
nepiespiests Nol. divd. --> piespiest.
Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) Nospiest (kādu) balstā uz ceļgaliem.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās). Atspiest (4).
aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
Sēsties (kādam) uz kakla Pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
Dabūt (kādam ko) iekšā Panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko).
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Nošu papīrs Papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām.
Nošu papīrs Papīrs ar iespiestām (iezīmētām) līnijkopām.
muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
pabērns Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [1] (2). Rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [2] (1). Iespiestais teksts.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [2] (2). Iespiestais ornaments, attēls u. tml.
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10). Ar spiedienu radīts (kā) atveids.
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7).
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1).
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3).
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5): savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
Ielikt asti spīlēs Piespiest (kādu) pakļauties.
piemīt Piespiest (parasti ar kāju).
iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
Izraut no (savas) sirds Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
Izraut no (savas) sirds Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
atspiest Piespiest atkāpties.
Saliekt ragā Piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
Atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt noslēpumu.
Atraisīt mēli - atraisīt Piespiest runāt. Atklāt noslēpumu.
Izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties.
Izspiest vārdu Piespiest sevi ko pateikt.
Izspiest vārdu Piespiest sevi ko pateikt.
Izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt. Negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
Izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt. Negribīgi, liekuļoti pasmaidīt. Panākt, ka (kāds) pasmaida.
Izspiest smieklu Piespiest sevi smieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties. Panākt, ka (kāds) iesmejas.
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu). Padzīt.
piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība.
kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts.
Piespiest sevi Piespiesties (4).
piegult Piespiesties (pie kā, kam klāt).
aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā) - par dēlēm, dažiem kukaiņiem.
iesūkties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
iegrauzties Plūstot iespiesties (iežos) - par ūdeņiem.
krīze Politisks stāvoklis valstī, kur pastāv antagonistiska šķiru sabiedrība, kad krasi saasinās apspiesto cīņa pret apspiedējiem.
bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums. Arī literatūra (1).
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
iespiesties Refl. --> iespiest (1). Tikt iespiestam.
iespiesties Refl. --> iespiest [1] (2). Tikt iespiestam.
izspiesties Refl. --> izspiest (1). Tikt izspiestam.
izspiesties Refl. --> izspiest (2). Tikt izspiestam.
izspiesties Refl. --> izspiest (5).
pārspiesties Refl. --> pārspiest. Tikt pārspiestam.
saspiesties Refl. --> saspiest (1). Tikt saspiestam.
saspiesties Refl. --> saspiest (2). Tikt saspiestam.
saspiesties Refl. --> saspiest (4). Tikt saspiestam.
uzspiesties Refl. --> uzspiest (1). Tikt uzspiestam.
uzspiesties Refl. --> uzspiest (2). Tikt uzspiestam.
uzspiesties Refl. --> uzspiest (3). Tikt uzspiestam.
uzspiesties Refl. --> uzspiest (4). Tikt uzspiestam.
oleogrāfija Reprodukcija, kas ir iespiesta šādā veidā.
resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
izspiedums Rezultāts --> izspiest (5).
literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
sapikot Saburzīt, sagumzīt. Arī savelt, saspiest pikā.
Palikt atmiņā (arī prātā) Saglabāties, arī iespiesties atmiņā.
Nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties Saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti.
Noķert (arī notvert, pieķert) sevi Saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
Notvert (arī noķert, pieķert) sevi Saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
Nu ko Saka, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas).
sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
sakost Saspiest (ko) starp zobiem.
Ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs Saspiest (ko), verot durvis ciet.
Savērt (arī ievērt, iespiest u. tml.) durvīs Saspiest (ko), verot durvis ciet.
samīcīt Saspiest, sabāzt (kur iekšā).
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu). Cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
palikt Savienojumā «palikt bez»: tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
griezt Savienojumā ar «nost», «ārā», «laukā»: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
prese Smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
Liekt muguru (arī plecus) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
Locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
Liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
Liekt plecus (arī muguru) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
piesis Smails, tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
apspiestība Stāvoklis, rezultāts --> apspiest (1). Nebrīve.
uzspiestība Stāvoklis, rezultāts --> uzspiest (5).
iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
iegult Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
iegulties Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
Iecirst zodu krūtīs Strauji noliecot galvu, piespiest zodu pie krūtīm.
iecirst Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
Iecirst galvu (krūtīs) Strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
Iecirst galvu krūtīs Strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) ar zobiem, nagiem.
sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
smags Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).
valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām). Nekustīgs (par stāvokli).
caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
sasaistīts Tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības.
atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis dabisks, nepiespiests.
pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
vaļīgs Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti. Tāds, kas izturas pieņemtajām normām neatbilstoši, izlaidīgi.
familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu). Tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
ciets Tāds, ko grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Pretstats: mīksts.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets (2).
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest (par audiem). Tāds (cilvēka vai dzīvnieka organismā), ko veido šādi audi.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
ērts Tāds, ko var veikt viegli, nepiespiesti, netraucēti (par darbību). Tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti (par stāvokli).
smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu).
ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
drošs Tāds, kurā izpaužas drosme. Tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
iekniebties Tikt dziļi iespiestam (kur iekšā) - par nagiem.
ieiet Tikt iespiestam, iesistam (kur iekšā)- par priekšmetiem.
dabūt Tikt piespiestam (ko darīt, izjust).
saspiesties Tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti.
kļauties Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt). Tinot piesaistīt.
pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest (tekstu) no cita izdevuma.
pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest vēlreiz, no jauna.
Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Trenkt prom. Trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aiztriekt.
aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Triekt prom. Triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizdzīt.
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
rinda Uzrakstīti vai iespiesti vārdi, to savienojumi.
gofrēt Uzspiest (audumam) reljefu rakstu vai zīmējumu.
uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam).
romanizēt Uzspiest senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
apzīmogot Uzspiest zīmogu vai zīmogus (kam).
zīmogot Uzspiest zīmogu, piemēram, uz dokumenta, (kā) apstiprināšanai.
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā. Uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) Uzvarēt, piespiest padoties. Pakļaut savai varai.
Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) Uzvarēt, piespiest padoties. Pakļaut savai varai.
iemīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst. Arī durstīt.
kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
košļāt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem. Kodīt.
spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
Žņaudzīt rokas (arī pirkstus) Vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdās.
mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot. Mīdīt (1).
spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
Uzmesties par kaklakungu Varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev.
zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības.
ievērt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), iespiest (ko starpā).
dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1).
nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10).
piespiediens Vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1).
saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1).
saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3).
bārs Vientuļš, arī apspiests.
Otrās mājas Vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
Otrās mājas Vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
saviļāt Viļājot saspiest.
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū).
ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām). Būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
nepiespiestība Vispārināta īpašība --> nepiespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
piespiestība Vispārināta īpašība --> piespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
protektorāts Zemes, valsts atkarības forma, ko izveido imperiālistiskās lielvalstis, lai apspiestu un izmantotu vājākās zemes, valstis.
virstituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi).
augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi). Virstituls.
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot. _imperf._ Žņaugt ciet.

spiest citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV