sakniebt

sakniebt -kniebju, -knieb, -kniebj, pag. -kniebu; trans.

1.Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).

PiemēriVilmeriene vēl ciešāk sakniebj plānās lūpas. Mutes vietā redzama vairs tikai šaura svītriņa.

Vilmeriene vēl ciešāk sakniebj plānās lūpas. Mutes vietā redzama vairs tikai šaura svītriņa.
Spītīgi sakniebtām lūpām Mārtiņš no rīta ienāca klasē un apsēdās savā solā.
..Mārtiņš tāds drūmi kluss, sakniebtu muti, samiegtām acīm..

1.1.Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).

PiemēriViņa.. kafijas krūzīti saknieba divos pirkstos, bet pārējos trīs atlieca nost..

Viņa.. kafijas krūzīti saknieba divos pirkstos, bet pārējos trīs atlieca nost..
Pret mani pagriežas nopietna seja ar lūpās sakniebtu smilgu.
pārn. ..Andris iebrien aukstajā ūdenī. Zābaks vienā mirklī piesmeļas, un aukstums kā stangās sakniebj kājas pēdu.

2.Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.

PiemēriSakniebt cukurgraudu gabalos ar standziņām.

3.Kniebjot savainot.

PiemēriBeidzot atrauju vēzi no pirkstiem un iesviežu kanniņā. Sakniebtajās vietās izspiežas sārtas asins pilītes.

Beidzot atrauju vēzi no pirkstiem un iesviežu kanniņā. Sakniebtajās vietās izspiežas sārtas asins pilītes.

Avoti: 7-1. sējums