sakne
sakne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
PiemēriKoka sakne.
Stabili vārdu savienojumiBārkšu sakne. Gaisa saknes. Galvenā sakne.
2.dsk. Sakņaugi.
PiemēriLauksaimniecības dzīvnieku barības saknes.
2.1.Sakņaugu saknes, to pārveidnes, retāk lapas, augli.
PiemēriSakņu uzglabāšana ziemā.
3.anat. Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
PiemēriNaga sakne.
4.parasti dsk. Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
Piemēri«Bet uz Poliju tu neaizbrauci?» - «Kur aizbrauksi, ja visas saknes jau šai zemē!» viņš pamet skatienu uz bērniem.
4.1.Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
PiemēriMūzikas tradīcijām Latvijā ir senas saknes, cauri gadsimtiem tika iznestas tautas melodiju bagātības.
4.2.Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
Piemēri«Var jau būt, ka vēstuļu piesavināšanās ir tikai viņas personīgā atriebība Mirdzai,» viņš pieļāva, «bet var arī būt dziļākas saknes.»
Stabili vārdu savienojumiGnozeoloģiskās saknes.
5.val. Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
PiemēriAnalizējot mūsdienu [latviešu] valodas vārda morfoloģisko struktūru, terminu sakne parasti lieto, runājot par vecajām mantotajām, ar citām indoeiropiešu valodām kopīgajām saknēm.
6.mat. Kāpināšanas inversās darbības rezultāts.
PiemēriNepāra pakāpes sakne no jebkura reāla skaitļa, kā arī jebkuras pakāpes sakne no nulles eksistē vienmēr, un tai ir viena vienīga vērtība..
Stabili vārdu savienojumiKuba sakne. Saknes (arī radikāļa) zīme.
6.1.Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
PiemēriTās mainīgās vērtības, kuras apmierina vienādojumu, tas ir, ar kurām vienādība ir patiesa, sauc par vienādojuma atrisinājumiem jeb saknēm. Sakņu atrašanu sauc par vienādojuma atrisināšanu.
6.2.Parasti savienojumā «funkcijas sakne»: punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas nulle.
Stabili vārdu savienojumiZelta sakne. Ziepju sakne.
Avoti: 7-1. sējums