saknaibīt
saknaibīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSaknaibīt maizes riku baložiem.
- Saknaibīt maizes riku baložiem.
- Kā vanags viņš [sumpurnis] nokampa pelīti saviem dzelzs nagiem un saknaibīja smalkos gabaliņos.
2.Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSaknaibīt ziedu.
- Saknaibīt ziedu.
3.Knaibot savainot.
Piemēri«Vēzi tomēr jāprot ķert. Jācenšas sagrābt aiz muguras, citādi var gadīties, ka pirkstu saknaiba asinīs.»
- «Vēzi tomēr jāprot ķert. Jācenšas sagrābt aiz muguras, citādi var gadīties, ka pirkstu saknaiba asinīs.»
- pārn. ..sals ātri vien saknaiba vaigu galus sārtus.
Avoti: 7-1. sējums