Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakniebt
sakniebt -kniebju, -knieb, -kniebj, pag. -kniebu; trans.
1.Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
PiemēriVilmeriene vēl ciešāk sakniebj plānās lūpas. Mutes vietā redzama vairs tikai šaura svītriņa.
1.1.Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
PiemēriViņa.. kafijas krūzīti saknieba divos pirkstos, bet pārējos trīs atlieca nost..
2.Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSakniebt cukurgraudu gabalos ar standziņām.
3.Kniebjot savainot.
PiemēriBeidzot atrauju vēzi no pirkstiem un iesviežu kanniņā. Sakniebtajās vietās izspiežas sārtas asins pilītes.
Avoti: 7-1. sējums