saklupt
saklupt -klūpu, -klūpi, -klūp, pag. -klupu; intrans.
1.Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriJaunsaimnieki kā bites saklupa ap mežsargu, lai redzētu, cik koku kurais dabūs.
2.Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
PiemēriAbi Mežsargu suni kā velni saklupa virsū [Mārtiņam], kamēr no tiem atkāvās, jaukajai nākotnes iztēlei kaut kas jauns piejaucās klāt.
3.Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
Piemēri..dabūju tādu grūdienu mugurā, ka neviļus iesaucos no sāpēm. Saklūpu uz priekšu un būtu nokritis, ja priekšā negadītos kāda krieva mugura.
3.1.Sakņupt, strauji saliekties. Strauji saļimt.
PiemēriLina sēd pie mātes, uz gultas malas saklupusi.
Avoti: 7-1. sējums