sakliegt
sakliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu
1.intrans. Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
PiemēriMāte uzsprāga kā sauss kadiķa zars, viņa asi sakliedz un beigās aizmirst, par ko sākusi skaisties.
1.1.trans.
PiemēriKāsītis sakliedzis: «Pieter, bitēm liec mierā!...»
2.trans. Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Piemēri«Ja jūs nevāksieties projām,» saka [kalpone saimniekam naktī], nemaz nepūlēdamās mākt balsi, «es sakliegšu visus kaimiņus!»
2.1.Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
PiemēriKārkliņiete: Tāpat neko neizrunāsi, neizkliegsi... Tikai nelaimi uz savu galvu sakliegsi.
3.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt. Ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriIevainotais sakliedzis pusstundu.
Avoti: 7-1. sējums