saklausīties
saklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; trans.
1.Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
PiemēriDzīvodama pie svešiem ļaudīm, biju arī saklausījusies nostāstus par Dānieļu [tēlnieku]..
1.1.intrans.
PiemēriMednieku un makšķernieku stāsts ir kā mūris, kuru nespēj pārkāpt tie cilvēki, kas tajos saklausījušies.
Avoti: 7-1. sējums