Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samiegt
samiegt -miedzu, -miedz, -miedz, pag. -miedzu; trans.
1.Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
PiemēriSamiedzu acis, kad vilnis šļakstēdams triecas pret laivas pumu un iemirgo man sejā sīkas lāsītes.
  • Samiedzu acis, kad vilnis šļakstēdams triecas pret laivas pumu un iemirgo man sejā sīkas lāsītes.
  • Svešais pie galda bija piecēlies kājas un, acis nepatikā samiedzis, skatījās uz Kasparu.
1.1.Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
PiemēriHipijs tikai pamāja ar galvu. Tad viņš pasniedza samiegtu sauju, no kuras rēgojās divi zāļu stiebri.
  • Hipijs tikai pamāja ar galvu. Tad viņš pasniedza samiegtu sauju, no kuras rēgojās divi zāļu stiebri.
1.2.Cieši piekļaut (parasti ausis) – par dzīvniekiem.
PiemēriBaltiņš pacēla galvu un samiedza ausis. Pār pļavu kāds nāca..
  • Baltiņš pacēla galvu un samiedza ausis. Pār pļavu kāds nāca..
2.Cieši saspiest (parasti delnā).
PiemēriPreimanis uzsita roku galdā, saujā samiegtais kaļķītis bīstami nopaukšķēja.
  • Preimanis uzsita roku galdā, saujā samiegtais kaļķītis bīstami nopaukšķēja.
  • Lūcija samiedza dūrē slapjo mutautiņu, iecietīgi un skumīgi pasmaidīja.
Avoti: 7-1. sējums