iedurt
iedurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru.
1.trans. Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
PiemēriIedurt adatu audumā.
1.1.Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
PiemēriIedurt pirkstu grāmatā.
Stabili vārdu savienojumiIedurt skatienu.
1.2.intrans.
PiemēriIedūra ar pirkstu augšējā slejā, pateica tādā tonī, kas pretrunu nepielaida:. «Šito izlasiet tūliņ, jānes atpakaļ..»
2.intrans. Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
PiemēriŠujot iedurt ar adatu pirkstā.
2.1.trans. Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
PiemēriIedurt kājā stiklu.
2.2.trans. Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
PiemēriIedurt zirgam sānos piešus.
2.3.Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
PiemēriRožu ērkšķi sāpīgi iedūra zēnam rokā.
2.4.parasti savienojumā ar «sirdī», «krūtīs»; pārn. Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam. Iedurties.
PiemēriLīzei kā sīks dzelonis sirdī iedūra novērojums, ka pirmām kārtām pie galda sēdināja turīgos saimniekus..
3.parasti 3. pers.; intrans. Spēji izraisīties (par asām sāpēm). Spēji asi iesāpēties. Iedurties (2).
PiemēriElpojot plaušu galos kāds it kā durstīja sīkām adatiņām, bet, dziļāk ievelkot gaisu, sāpe iedūra skaudrāk.
3.1.Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) — par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) — par ļoti spilgtu gaismu.
PiemēriModinātāja zvana asā skaņa iedur pašā ausī.
Avoti: 3. sējums