iedurties
iedurties parasti 3. pers., -duras, pag. -dūrās; refl.
1.Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
PiemēriEs iekliedzos no sāpēm - man delnā iedūrusies ērkšķi tik asi kā adatas.
1.1.parasti savienojumā ar «sirdī», «krūtīs»; pārn. Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu). Iedurt.
Piemēri..pārmetumi ieduras sirdī kā nokaitēts asmens.
1.2.parasti savienojumā ar «smadzenēs», «galvā»; pārn. Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
PiemēriUn tad kā ass stikls viņam iedūrās smadzenēs šī doma..
2.Spēji izraisīties (par asām sāpēm). Spēji asi iesāpēties. Iedurt (3).
PiemēriIeduras sirdī.
2.1.Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) — par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) — par ļoti spilgtu gaismu.
PiemēriSirēnas skaņas iedūrās ausīs.
3.Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā)- par ko asu.
PiemēriLāpsta iedūrās zemē.
3.1.Kustībā cieši skart (kādu virsmu) — par ko smailu.
PiemēriPirksts ieduras grāmatā.
Stabili vārdu savienojumiSkatiens ieduras.
Avoti: 3. sējums