iedurt
iedurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru.
1.trans. Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
PiemēriIedurt adatu audumā.
- Iedurt adatu audumā.
- Iedurt dakšas siena kaudzē.
- Iedurt dakšiņu gaļā.
- Iedurt injekcijas adatu muskulī..
- Es.. ieduru pašā ūdens malā mietiņu..
- Tagad viņi [arāji] malā tikai apgrieza, pārcēla vērstuves, iedūra arklus, zemē un nāca skatīties.
- Uzlicis kāju lāpstas malai, Janka to iedūra melnajā zemē.
- pārn. Še milzīgas egles, iedūrušas smailās galotnes debesīs, plēta uz visām pusēm nokarenus zarus.
- pārn. ..tālumā kalni iedūruši smailes debesīs.
- pārn. «Nu, brālīt, ja dakteris, lietotu visu, ko iesaka citiem, tad viņš ātri...» Egle izteiksmīgi iedūra pirkstu debesīs..
1.1.Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
PiemēriIedurt pirkstu grāmatā.
- Iedurt pirkstu grāmatā.
- ..Tāle burtoja. Acis aizmiglojās, balss un grāmatā iedurtais iesmiņš drebēja..
Stabili vārdu savienojumiIedurt skatienu.
- Iedurt skatienu idioma — Iesākt cieši skatīties (kur).
- Iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) idioma — sar. Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
1.2.intrans.
PiemēriIedūra ar pirkstu augšējā slejā, pateica tādā tonī, kas pretrunu nepielaida:. «Šito izlasiet tūliņ, jānes atpakaļ..»
- Iedūra ar pirkstu augšējā slejā, pateica tādā tonī, kas pretrunu nepielaida:. «Šito izlasiet tūliņ, jānes atpakaļ..»
2.intrans. Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
PiemēriŠujot iedurt ar adatu pirkstā.
- Šujot iedurt ar adatu pirkstā.
- ..Annele nevarēs vairs rītu iet ne ganos: pārdūrusi pastalu ar visu osu un iedūrusi arī drusku kājā.
- sal. Bufetnieks pamostas tik spēji, it kā viņam kāds būtu iedūris ar adatu.
- pārn. ..meitene, garām steigdamās, iedur ar skatienu kā ar dzelksni.
2.1.trans. Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
PiemēriIedurt kājā stiklu.
- Iedurt kājā stiklu.
- Iedurt rokā skabargu.
- Šujot iedurt pirkstā adatu.
- ..kaut kāds sīkums, nieks, nu gluži kā maijrozes dzelksnītis, kuru pirkstā iedurtu pat saredzēt nevar, - bet netiec un netiec no nelāga sajūtas vaļā.
- ..viņi klusēdami aizgāja līdz nometnes nomaļākajam stūrim un atsāka divkauju, cīnīdamies tik ilgi, līdz Ksantijs iedūra Dioskūram vēderā zobenu.
- pārn. Un šis senierastais [mātes] glāsts iedur man sirdī mazu, bet asu pašpārmetuma adatiņu..
2.2.trans. Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
PiemēriIedurt zirgam sānos piešus.
- Iedurt zirgam sānos piešus.
2.3.Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
PiemēriRožu ērkšķi sāpīgi iedūra zēnam rokā.
- Rožu ērkšķi sāpīgi iedūra zēnam rokā.
2.4.parasti savienojumā ar «sirdī», «krūtīs»; pārn. Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam. Iedurties.
PiemēriLīzei kā sīks dzelonis sirdī iedūra novērojums, ka pirmām kārtām pie galda sēdināja turīgos saimniekus..
- Līzei kā sīks dzelonis sirdī iedūra novērojums, ka pirmām kārtām pie galda sēdināja turīgos saimniekus..
- Un tad Ozolam kā sāpīga atkarpe sirdī iedūra doma.
- Cik pameta acis uz saimnieku trijām burkānu dobēm, tik iedūra sirdī: pat tik daudz nenoliecās, lai arī pusgraudniecei izaug vismaz bērniem ko paraustīt.
- Mācītājam sirdī iedūra kā ar īlenu: kas tagad notiek?
3.parasti 3. pers.; intrans. Spēji izraisīties (par asām sāpēm). Spēji asi iesāpēties. Iedurties (2).
PiemēriElpojot plaušu galos kāds it kā durstīja sīkām adatiņām, bet, dziļāk ievelkot gaisu, sāpe iedūra skaudrāk.
- Elpojot plaušu galos kāds it kā durstīja sīkām adatiņām, bet, dziļāk ievelkot gaisu, sāpe iedūra skaudrāk.
- ..kādu stundu tā pļāvušam, mugurā iedūra griezīga sāpe.
- ..viņš sargājās spējāk pagriezt muguru, acīm redzami tur vēl šad un tad iedūra.
3.1.Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) – par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) – par ļoti spilgtu gaismu.
PiemēriModinātāja zvana asā skaņa iedur pašā ausī.
- Modinātāja zvana asā skaņa iedur pašā ausī.
Avoti: 3. sējums