iedvesma
iedvesma -as, s.; parasti vsk.
1.Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
PiemēriRodas iedvesma.
1.1.Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
PiemēriKatram pazīstams paaugstinātu darba spēju stāvoklis - iedvesma, entuziasms - un stāvoklis, kad darba spējas pazeminātas, - nogurums, apātija, garlaicība.
2.Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos. Suģestija.
PiemēriIndividuālā iedvesma.
Avoti: 3. sējums