iedzelt
iedzelt -dzeļu, -dzel, -dzeļ, pag. -dzēlu; intrans.
1.parasti 3. pers. Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
Piemēri..viena bite kā lode pierē! Biškopim aizraujas elpa. «Iedzēla!»
1.1.Iekost (par čūsku).
PiemēriCilvēks, kam iedzēlusi čūska, aiziet bojā no skābekļa trūkuma.
2.parasti 3. pers. Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
PiemēriViņam gadījusies nātre un iedzēlusi rokā.
3.parasti 3. pers. Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
PiemēriRieksts izgāja laukā. Sejā iedzēla salts vējš..
4.parasti 3. pers. Spēji izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām).
PiemēriSpilgti dzeltena gaisma zibenīgi uzņirba šķūnim līdzīgajā telpā un iedzēla acīs.
4.1.Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm).
Piemēri..no mitruma kaulos atkal šad un tad iedzēla vecās reimatisma sāpes.
5.Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
Piemēri«..tevi vienalga nekur nepieminēs kā lielāko entuziastu,» Edgars atkal nenociešas neiedzēlis..
5.1.Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
Piemēri«Kārlēns varēja atrakstīt, bet Ēriks...» skaudrakā sāpe atkal iedzēla doma. Viņa tikko valdīja asaras.
5.2.Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
Piemēri«Varbūt man spārnu nemaz nav..» Rita sāpīgi iesmējās. - «Var jau būt. Tad atkal būšu maldījies,» Lauss klusu noteica, bet Ritai viņa vārdi sāpīgi iedzēla.
Avoti: 3. sējums