iedvest
iedvest -dvešu, -dves, -dveš, pag. -dvesu; trans.
1.Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
PiemēriIedvest cerību.
1.1.Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
PiemēriSekoja vēstures stunda. Tajā zēni sēdēja ļoti klusu - Dzelmes kungs mācēja iedvest respektu.
1.2.Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
Piemēri«Varbūt arī tagad tā ir mūzika, tikai pašreiz tā man iedveš bailes un es nevēlos to klausīties.»
Stabili vārdu savienojumiIedvest dzīvību.
Avoti: 3. sējums