berzēties
berzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.parasti 3. pers. Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
PiemēriLaiva berzējas gar pāļiem.
- Laiva berzējas gar pāļiem.
- Ledus biezenis trinās, berzējās gar kuģa sienām..
- ..šur tur [zābakā] piepildītie liekie tukšumi neļāva kājai berzēties..
- Kādreiz akmeņi, spēji sasizdamies vai berzēdamies viens gar otru, izšķiļ dzirksti.
2.Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzties (2), trīties.
PiemēriZiemelis krunkoja pieri un berzējās uz sava krēsla.
- Ziemelis krunkoja pieri un berzējās uz sava krēsla.
- Zvejnieks Mazpēters, atlaidis jostu, sēdēja pie galda un savam puikam Ancītim, kas berzējās viņam gar ceļiem, stāstīja pasaku par laimes salu.
- ..ēdiena laikos [kaķis] kārtīgi katru reizi berzējās ēdējiem pa klēpi un gar elkoņiem, kamēr dabūja savu tiesu..
- Berzējas (trinas) kā kašķaina cūka.
2.1.pārn. Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
PiemēriLauki ir lauki, bet pilsēta - pilsēta. Tur ir jāberzējas vienam gar otru un jāmācās cits glumums.
- Lauki ir lauki, bet pilsēta - pilsēta. Tur ir jāberzējas vienam gar otru un jāmācās cits glumums.
- Kad mācītājs aiziet, Annele pazūd ātri aiz viņa. Lai neviens nav jāredz. Lai ne gar vienu nav jāberzējas.
3.Berzties3.
PiemēriBerzēties ar dvieli.
- Berzēties ar dvieli.
- Berzēties ar suku.
- ..Jurks to [ūdeni] lēja sev uz galvas, uz pleciem un berzējās.
4.sar. Strīdēties, nevarēt vienoties.
PiemēriKa zirgi pavasarī dārgāki nekā rudenī, to jau mazs bērns zināja, bet viņi [kalps ar kalponi] ap šo jautājumu berzējās veseliem vakariem.
- Ka zirgi pavasarī dārgāki nekā rudenī, to jau mazs bērns zināja, bet viņi [kalps ar kalponi] ap šo jautājumu berzējās veseliem vakariem.
Avoti: 2. sējums