Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apklusināt
apklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (kāds) apklust. Pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
PiemēriApklusināt trokšņotājus.
  • Apklusināt trokšņotājus.
  • Apklusināt suni.
  • Viņš sāka stāstīt par mežu, par vakariem mājās, par laipno saimnieci.. Atkal Aija viņu apklusināja! «Guli tagad. Izstāstīsi rītu. Man nāk miegs.»
  • Jauneklis ar žestiem apklusināja biedru pusvārdā.
  • Pēkšņa aplausu un ovāciju vētra apklusināja runātājus.
1.1.Nomierināt.
PiemēriMāte apklusināja raudošo bērnu.
  • Māte apklusināja raudošo bērnu.
1.2.pārn. Nogalināt (cilvēku).
PiemēriBet tad [Resnais] lēnām izvelk melnu revolveri un pakrata muižkungam. «Un tagad - muti ciet! Neviena vārda - jeb [vai] es tevi apklusināšu uz visiem laikiem.»
  • Bet tad [Resnais] lēnām izvelk melnu revolveri un pakrata muižkungam. «Un tagad - muti ciet! Neviena vārda - jeb [vai] es tevi apklusināšu uz visiem laikiem.»
  • Riters: Mana lode viņu apklusināja.
2.Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci), kas rada skaņas).
PiemēriApklusināt automobiļa motoru.
  • Apklusināt automobiļa motoru.
  • Apklusināt skaļruni.
  • ..lieciet apklusināt šo briesmīgo [tvaikoņa] sirēnu! Tāda gaudošana bendē nervus!
  • ..Bankins ar spēcīgu grūdienu apklusināja ērģeles, baznīcā iestājās kapa klusums..
2.1.Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
PiemēriApklusināt ienaidnieka bateriju.
  • Apklusināt ienaidnieka bateriju.
  • Gvardes cīnītāju grupa saņēma uzdevumu apklusināt ienaidnieka dzotu..
  • Rotas komandieris vecākais leitnants Plonišs saprot, ka pauguros netiks, iekams nebūs apklusināti ienaidnieka ložmetēji.
2.2.Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
PiemēriAoklusināt aplausus.
  • Aoklusināt aplausus.
  • ..arteļa priekšsēdētājs.. centās apklusināt divu kolhoznieku strīdu.
  • ..nākamajā mirklī [skolas] zvans apklusināja soļu dipoņu..
2.3.Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
Piemēri..tā [jauniete] caur [ar] savu vienaldzību apklusināja ļaužu valodas.
  • ..tā [jauniete] caur [ar] savu vienaldzību apklusināja ļaužu valodas.
3.Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
PiemēriLauma nekā nesacīja. Tikai krūtīs kaut kas viegli, viegli aiztrīsēja, bet viņa saņēma visus spēkus un apklusināja pēkšņo jūtu smeldzi.
  • Lauma nekā nesacīja. Tikai krūtīs kaut kas viegli, viegli aiztrīsēja, bet viņa saņēma visus spēkus un apklusināja pēkšņo jūtu smeldzi.
  • Bebris: Sirds nemieru gribēju apklusināt.
3.1.pārn. Apremdināt (izsalkumu, slāpes).
Piemēri..Cibiņam bija tā ap dūšu, it kā kad tam vajadzētu visu, kas lādē no ēdamā atradās, aprīt, lai apklusinātu savu izsalkumu.
  • ..Cibiņam bija tā ap dūšu, it kā kad tam vajadzētu visu, kas lādē no ēdamā atradās, aprīt, lai apklusinātu savu izsalkumu.
Avoti: 1. sējums