Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apknaibīt
-u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
PiemēriApknaibīts ābols.
2.parasti 3. pers. Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
PiemēriIenāca kā arvien - gluds, elegants, vēja mazliet apknaibītiem vaigiem.
Avoti: