apklust
apklust -klustu, -klusti, -klust, pag. -klusu; intrans.
1.Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
PiemēriRunātāji apklust.
1.1.Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriDzeguze apklust.
2.parasti 3. pers. Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
PiemēriOrķestris apklust.
2.1.Izbeigties (par skaņām).
PiemēriApklust čala.
2.2.Norimt (par parādībām dabā).
PiemēriVētra apklust.
3.parasti 3. pers. Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
Piemēri..pilsētas metalurgu slava aizskanējusi tālu un, kamēr viļņos šī jūra, tā arī neapklusīs.
3.1.pārn. Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
PiemēriTirdzniecība bija apklususi.
3.2.pārn. Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
PiemēriMeklēju cilvēkus, no kuriem gan nekādas pamācības negaidīju, bet kuru sabiedrībā manas pretrunas kaut uz brīdi apklusa.
Stabili vārdu savienojumiSirds apklust.
Avoti: 1. sējums