blīvēties
blīvēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
PiemēriBlīvēties pie izejas.
1.1.Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
Piemēri..virs mežu galiem parādījās tumšu mākoņu strēle, blīvējās kopā, plaka un atkal cēlās.
2.pareti Kļūt blīvam.
PiemēriGrants blīvējās būvbedrē.
Avoti: 2. sējums