šaustīt
šaustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sist, pērt. Šaust (1).
Piemēri..patēva siksna sīko augumu šausta bez žēluma. Vēl ilgi aiz durvīm atskan tās švīkstieni..
1.1.pārn. Apspiest, mākt, darīt pāri.
Piemēri«Uguns un nakts» deva spārnus reakcijas laikā šaustītajam cilvēkam..
2.parasti 3. pers. Kustība strauji skart (ko) — parasti par vēju, nokrišņiem.
PiemēriVisas rudens lapas plecos krājas, Vēji šausta seju. Tomei eju.
3.Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
PiemēriSatīriķis ar ironiju un dzēlīgu sarkasmu šausta mietpilsoņus, blēžus, liekēžus, birokrātus, liekuļus, kas pinas godīgiem cilvēkiem pa kājām.
Avoti: 7-2. sējums