šausmonis
šausmonis -ņa, v.
šausmone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.parasti v. Tas, kas izraisa šausmas.
Piemēri..ķerties klāt šausmonim [baznīcas] zvanam, kas tik briesmīgi varēja šūpoties,.. tā viņš vēl nebija iedrošinājies.
2.Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
Avoti: 7-2. sējums