šausmīgs
šausmīgs -ais; s. -a, -ā
šausmīgi apst.
2.Saistīts ar šausmām (2), tām raksturīgs.
PiemēriŠausmīgs liktenis.
2.1.Tāds, kas izraisa fiziskas mokas. Tāds, kas izraisa mokošas ciešanas.
PiemēriŠausmīga nāve.
2.2.Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
PiemēriŠausmīgs nelietis.
3.sar. Ļoti slikts.
PiemēriPati viņa domāja, ka izskatās šausmīgi. Sarkana kā biete!
4.sar. Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs.
PiemēriBērnībā man vienu laiku bija šausmīgas bailes no viņa [pulksteņa] sitieniem. Kad viņš sāka čēkstēt [Cērkstei], gatavodamies sišanai, es briesmīgās bailēs lēcu gultā vai uz krēsla.
Avoti: 7-2. sējums