iespraukt
iespraukt -spraucu, -sprauc, -sprauc, pag. -spraucu; trans.; reti
Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
PiemēriVista, no vanaga bēgdama, vismaz galvu iesprauc krūmos.
- Vista, no vanaga bēgdama, vismaz galvu iesprauc krūmos.
- ..kabatas grāmatiņas pa ver urnā kreisās rokas īkšķi iespraucis,.. Mednis runāja, runāja, runāja.
- Vilcienam stacijā piestājot, citi viņu iesprauca gaitenī starp saviem saiņiem un groziem.
- pārn. Visa lielā problēma iespraukta šaurā atsevišķā gadījumā un individuālās ētikas plāksnē.
Avoti: 3. sējums