iespraukties
iespraukties -spraucos, -spraucies, -spraucas, pag. -spraucos; refl.
1.Spraucoties iekļūt (km iekšā). Spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
Piemēri..viņš.. pa sētas caurumu iespraucās dārzā.
1.1.Spraucoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
Piemēri«Vai jūs dzirdējāt?» Prāmnieks izgrūda sveiciena vietā, iespraukdamies aiz galda vidū starp Osvaldu Lanku un Erihu Hartmanu.
1.2.pārn. Iejaukties (sarunā, runā).
Piemēri..es gandrīz vai pirmoreiz iespraucos sarunā, piebilzdams, ka apņemos katram jautrības mīļotājam pie galda kaulu izvilkt.
1.3.pārn. Ieplūst (pa spraugu, šaum vietu) — par vēju, gaisa strāvām.
Piemēri..kāpnēs.. matus mūžam plivina caurvējš, pa atvērtajām ārdurvīm nākdams un atrazdams izeju vai nu pa kāpņu logu, vai arī iespraukdamies kādā istabā, kaut caur durvju spraugu.
1.4.pārn. Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) — par gaismu.
PiemēriKalna ceļš vijas pa šauru aizu, kur tikko var iespraukties saules stari.
Avoti: 3. sējums