iesprakšķēties
iesprakšķēties parasti 3. pers., -sprakšķas, pag. -sprakšķējās
iesprakšēties parasti 3. pers., -sprakšas, pag. -sprakšējās; refl.
Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
PiemēriSveķainā pagale degot iesprakšķējās.
- Sveķainā pagale degot iesprakšķējās.
- Plītī iesprakšķējās malka..
- ..Iesprakšķas pārlūzdams sakaltis zars, iešņirkstas smiltis vai aizripo oļi.
- Pataustu zem spilvena un nospiežu slēdzi. Mazais portatīvais radiouztvērējs klusi iesprakšķas.
Avoti: 3. sējums