Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iespridzēt
iespridzēt parasti 3. pers., -spridz, pag. -spridzēja (retāk -spridza, 1. konj.); intrans.; reti
Iesprikstēt.
Piemēri..[sieviete] atmeta galvu un pār plecu ieskatījās viņam acīs. Zaļas dzirkstis iespridza viņam sejā.
Avoti: 3. sējums