piemiegt

piemiegt -miedzu, -miedz, -miedz, pag. -miedzu; trans.

1.Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).

PiemēriVējš trauca slapjo sniegu sejās, acis nācās piemiegt.

Vējš trauca slapjo sniegu sejās, acis nācās piemiegt.
Uz acumirkli viņam jāpiemiedz acis no tā spilgtuma, kas te līst pār baltajiem celiņiem un rasotajiem krūmājiem.
..viņš apstājas un, piemiedzis plakstus, pārlaiž acis pāri šim dažādos toņos zvīļojošajam un dzirkstošajam mirdzumam..
pārn. Vakars piemiegtām acīm Tumstošu reibumu dvesa.

Stabili vārdu savienojumiPiemiegt acis (arī aci).

2.parasti 3. pers. Pieglaust (parasti ausis) – par dzīvniekiem.

PiemēriZaķītis tāpat nogūlās zālē un piemiedza ausis..

3.Cieši piespiest.

PiemēriMārtiņa ceļgals tik cieši piemiedza viņas kājas ratu dēlim...

3.1.vienk. Varmācīgi (piemēram, spiežot, žņaudzot) pieveikt.

Piemēri..Žandarms sitot ņurd: «Kā uti Piemiegšu.» Un zēna muti Aizžņaudz vīšķis rūgts un netīrs.

..Žandarms sitot ņurd: «Kā uti Piemiegšu.» Un zēna muti Aizžņaudz vīšķis rūgts un netīrs.

Avoti: 6-2. sējums