Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piežmiegt
piežmiegt -žmiedzu, -žmiedz, -žmiedz, pag. -žmiedzu; trans.
1.sar. Cieši piespiest1.
PiemēriKramiņš mundri pietrūkās augšā.., rokas piežmiedza pie sāniem un zēniski skaļā balsī atbildēja: «Klausos! Izpildu pavēli!»
  • Kramiņš mundri pietrūkās augšā.., rokas piežmiedza pie sāniem un zēniski skaļā balsī atbildēja: «Klausos! Izpildu pavēli!»
  • pārn. ..rūpnīcas vecie korpusi izskatās kā piežmiegti jūrai.
2.vienk. Padarīt nespējīgu rīkoties. Arī nonāvēt, iznīcināt.
PiemēriJa šeit Taurijas stepēs piežmiegs kontru [kontrrevolucionārus], tad dzīves pārvērtības iezvanīs jaunu laikmetu.
  • Ja šeit Taurijas stepēs piežmiegs kontru [kontrrevolucionārus], tad dzīves pārvērtības iezvanīs jaunu laikmetu.
  • «Sieveles, tās gan laikam bandītu baidās. Bet ko nu vairs... visus mūdžus četrdesmit sestajā piežmiedzām.»
  • Mēs malu medniekus tā piežmiedzām, ka tagad aļņi jau vairs no cilvēka nebaidās.
Avoti: 6-2. sējums