piezvanīt
piezvanīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu.
PiemēriPiezvanīt pa telefonu.
1.1.Zvanot panākt, ka (durvju, vārtu) zvans noskan.
PiemēriSavas mājas sestajā stāvā viņš uzskrēja vienā elpas vilcienā, steidzīgi, cigāru no mutes neizņēmis, piezvanīja pie dzīvokļa durvīm.
2.trans. Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriJūra tagad kļuvusi pavisam citāda nekā toreiz pavasarī, kad cīruļi piekrastes pļavas sudraba zvārguļu skaņām pilnas piezvanīja.
2.1.Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
PiemēriDivu mietu starpā šķērsim piekārts vecs vāczemnieka lemesis piezvana visu ataugu..
Avoti: 6-2. sējums