piezvanīt
piezvanīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu.
PiemēriPiezvanīt pa telefonu.
- Piezvanīt pa telefonu.
- Jūs varat man piezvanīt. Mums mājās ir telefons.
- Tūlīt no stacijas viņa piezvanīja uz māju, bet neviens pie tālruņa nepienāca.
- Piezvani man no tās vietas, kur būsi, kad uzkritīs pirmais sniegs.
1.1.Zvanot panākt, ka (durvju, vārtu) zvans noskan.
PiemēriSavas mājas sestajā stāvā viņš uzskrēja vienā elpas vilcienā, steidzīgi, cigāru no mutes neizņēmis, piezvanīja pie dzīvokļa durvīm.
- Savas mājas sestajā stāvā viņš uzskrēja vienā elpas vilcienā, steidzīgi, cigāru no mutes neizņēmis, piezvanīja pie dzīvokļa durvīm.
- Ilgi stāvēju kāpņu telpā, līdz beidzot saņēmos un piezvanīju.
- Tad kādu vakaru pie durvīm īsi un aprauti divas reizes piezvanīja.
2.trans. Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriJūra tagad kļuvusi pavisam citāda nekā toreiz pavasarī, kad cīruļi piekrastes pļavas sudraba zvārguļu skaņām pilnas piezvanīja.
- pārn. Jūra tagad kļuvusi pavisam citāda nekā toreiz pavasarī, kad cīruļi piekrastes pļavas sudraba zvārguļu skaņām pilnas piezvanīja.
2.1.Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
PiemēriDivu mietu starpā šķērsim piekārts vecs vāczemnieka lemesis piezvana visu ataugu..
- Divu mietu starpā šķērsim piekārts vecs vāczemnieka lemesis piezvana visu ataugu..
- pārn. Zilie pulksteņi atkal man piezvana pilnas ausis ar birztalu priekiem un bēdām.
Avoti: 6-2. sējums