piezīmēt
piezīmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto. Piebilst.
PiemēriLola klausījās, lūpas sakniebusi, un, kad tēvs beidza, viņa piezīmēja: «Es nedomāju, ka te būtu īstā vieta šādām runām.»
2.Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu faktu, domu u. tml.
PiemēriRaikurs iezveļas dziļāk sēdeklī un, izvilcis no piebāztā portfeļa kladi, sāka šo to piezīmēt.
3.Zīmējot, ar zīmējumu papildināt (attēlu, rakstu u. tml.).
Piemēri«Es būšu lidotājs,» pēc tam rakstīju savā glītrakstīšanas burtnīcā, piezīmēdams klāt divplāksni un izkrāsodams to ar zīmuļkrāsām.
4.Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
PiemēriPiezīmēt visu albumu.
Avoti: 6-2. sējums