piezīsties
piezīsties -zīžos, -zīdies, -zīžas, pag. -zīdos; refl.
1.parasti 3. pers. Piesūkties (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
PiemēriGovīm te, krūmājā, patika. Ja piezīdās pārāk daudz dunduru, varēja izskriet cauri ceriem un asinssūcējus nobraucīt..
2.parasti 3. pers. Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Zīžot pilnīgi paēst.
PiemēriKaķēni piezīdušies guļ.
2.1.trans.
Piemēri«Bet, ja [jaundzimušais] sivēns nedabū laikā pienu piezīsties, beigas ir.»
2.2.Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
PiemēriJa nakti dega gaisma, pa jumtistabas šķirbām līda odi.. No rīta viņi, sarkani piezīdušies, karājās pie griestiem.
2.3.trans.
PiemēriAsiņu piezīdušies dēle.
2.4.Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
PiemēriVisas tās [sejas] bija vēja nopūstas, saules iededzinātas un zemes un darba putekļiem piezīdušās.
2.5.trans.
PiemēriZenta piecēlās, piegāja pie kroplas priedes un ar plaukstu pataustīja tās stumbru.
Stabili vārdu savienojumiPiezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle).
Avoti: 6-2. sējums