piežmiegt
piežmiegt -žmiedzu, -žmiedz, -žmiedz, pag. -žmiedzu; trans.
1.sar. Cieši piespiest1.
PiemēriKramiņš mundri pietrūkās augšā.., rokas piežmiedza pie sāniem un zēniski skaļā balsī atbildēja: «Klausos! Izpildu pavēli!»
2.vienk. Padarīt nespējīgu rīkoties. Arī nonāvēt, iznīcināt.
PiemēriJa šeit Taurijas stepēs piežmiegs kontru [kontrrevolucionārus], tad dzīves pārvērtības iezvanīs jaunu laikmetu.
Avoti: 6-2. sējums