atspiesties
atspiesties -spiežos, -spiedies, -spiežas, pag. -spiedos; refl.
1.Atbalstīties.
PiemēriAtspiesties uz elkoņiem.
- Atspiesties uz elkoņiem.
- Atspiesties pret durvju stenderi.
- Atspiesties pret palodzi.
- Lēnītiņām, pēdu pa pēdai, viņa tuvojas durvīm, ar kreiso roku atspiezdamās uz balta kadiķa spieķīša..
- Mēs ar māti ieejam [ārsta] uzgaidāmajās telpās, kur gar sienmalām soli un uz tiem sēd slimie, gan sakucuši [saliekusies] uz priekšu, gan atspiedušies pret sienu..
- «Guli vien. Līdz Ventspilij vēl tālu. Ja gribi, tu vari atspiesties man uz pleca.»
2.Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās). Atspaidīties.
PiemēriNometos ceļos [tepējot grīdu], bet arī ceļgali uz cietās grīdas tā atspiežas, ka vai jābrēc.
- Nometos ceļos [tepējot grīdu], bet arī ceļgali uz cietās grīdas tā atspiežas, ka vai jābrēc.
Avoti: 1. sējums