kniebt
kniebt kniebju, knieb, kniebj, pag. kniebu
1.intrans. Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
Piemēri«Es reizēm kniebju sev, cerēdams pamosties savā gultā..»
- «Es reizēm kniebju sev, cerēdams pamosties savā gultā..»
- «..kniebju pati sev rokā - līdz sāpēm un cenšos sev iestāstīt - nemīlu, nemīlu!»
1.1.Spiest, piemēram, ar spīlēm (par dzīvniekiem).
PiemēriVēzis kniebj.
- Vēzis kniebj.
1.2.trans.
Piemēri..[vēzis] alas durvīs iepleš savas cietās, asās spīles un griež un kniebj visu, kas tikai uzdrošinās tuvoties..
- ..[vēzis] alas durvīs iepleš savas cietās, asās spīles un griež un kniebj visu, kas tikai uzdrošinās tuvoties..
1.3.trans.; pareti Spiest (kopā, parasti lūpas).
PiemēriLūpas visā varā kopā kniebj.
- Lūpas visā varā kopā kniebj.
2.trans. Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
PiemēriKniebt no maizes rieciena pa drupatai.
- Kniebt no maizes rieciena pa drupatai.
- Kniebt tomātu stādiem sānvasas.
2.1.Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
PiemēriKamēr biļetēs knieba caurumus, zīmīgi saskatījāmies..
- Kamēr biļetēs knieba caurumus, zīmīgi saskatījāmies..
3.parasti 3. pers.; intrans. Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
PiemēriSals knieba nežēlīgi..
- Sals knieba nežēlīgi..
- ..viņi sāka manīt aso rīta vēju, kas knieba ausīs..
Avoti: 4. sējums