Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nospiests
nospiests -ais; s. -a, -ā
nospiesti apt.
1.Divd. → nospiest.
2.Tāds, ko ir pārņēmusi bezcerība, grūtsirdība.
PiemēriPuisēns, lai sēdēja vai staigāja, bija aizvien nopietns, domīgs, tāds kā bēdīgs vai nospiests.
  • Puisēns, lai sēdēja vai staigāja, bija aizvien nopietns, domīgs, tāds kā bēdīgs vai nospiests.
  • Nospiestas un droši vien arī satrauktas viņas bij, bet prata savaldīties, nekādas aklas bailes Anna viņās nemanīja.
  • ..Sausums visu vakaru bija ļoti nospiests. Viņš smagi pārdzīvoja dzirdēto.
2.1.Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
PiemēriKalējiene: Man šovakar tik nospiests prāts, Tirpst rokas, Nerit ratiņš..
  • Kalējiene: Man šovakar tik nospiests prāts, Tirpst rokas, Nerit ratiņš..
  • Visas trīs skolotājas nospiestā garastāvoklī, it kā būtu izdarījušas kādu nelietību, iznāk no virtuves..
2.2.Tāds, kurā izpaužas bezcerība, grūtsirdība.
Piemēri«Laikam tevi saimnieks uzrunājis?» viņš drusku nospiestā balsī piebilda.
  • «Laikam tevi saimnieks uzrunājis?» viņš drusku nospiestā balsī piebilda.
  • Vagonā pamazām nodzisa sarunas, kuras jau tā bija lēnas un nospiestas.
Avoti: 5. sējums