nospiests
nospiests -ais; s. -a, -ā
nospiesti apt.
1.Divd. → nospiest.
2.Tāds, ko ir pārņēmusi bezcerība, grūtsirdība.
PiemēriPuisēns, lai sēdēja vai staigāja, bija aizvien nopietns, domīgs, tāds kā bēdīgs vai nospiests.
- Puisēns, lai sēdēja vai staigāja, bija aizvien nopietns, domīgs, tāds kā bēdīgs vai nospiests.
- Nospiestas un droši vien arī satrauktas viņas bij, bet prata savaldīties, nekādas aklas bailes Anna viņās nemanīja.
- ..Sausums visu vakaru bija ļoti nospiests. Viņš smagi pārdzīvoja dzirdēto.
2.1.Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
PiemēriKalējiene: Man šovakar tik nospiests prāts, Tirpst rokas, Nerit ratiņš..
- Kalējiene: Man šovakar tik nospiests prāts, Tirpst rokas, Nerit ratiņš..
- Visas trīs skolotājas nospiestā garastāvoklī, it kā būtu izdarījušas kādu nelietību, iznāk no virtuves..
2.2.Tāds, kurā izpaužas bezcerība, grūtsirdība.
Piemēri«Laikam tevi saimnieks uzrunājis?» viņš drusku nospiestā balsī piebilda.
- «Laikam tevi saimnieks uzrunājis?» viņš drusku nospiestā balsī piebilda.
- Vagonā pamazām nodzisa sarunas, kuras jau tā bija lēnas un nospiestas.
Avoti: 5. sējums