Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izdzīt1
izdzīt [izdzĩt] -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIizdzīt aitas no āboliņa lauka.
  • Iizdzīt aitas no āboliņa lauka.
  • Izdzīt govis ganībās.
  • Dzīšus izdzinu māšeli laukā no dārza..
  • Es beidzot izdzinu no domām tavu vārdu..
  • «Nepaspēju lopiņu izdzīt uz ceļa..»
  • sal. Kaut kur viņā līcī zviedz zirgs - ilgi, spalgi, it kā no ganāmpulka vētrā izdzīts.
  • pārn. Šopavasar Krišs Vērpis apšuva savu nameli jaunām nomalām [nomaļiem], lai vējš pa izkurtējušām sienām neizdzītu pēdējo siltumu.
  • pārn. Es beidzot izdzinu no domām tavu vārdu..
1.1.Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzdzīt lopus cauri mežam.
  • Izdzīt lopus cauri mežam.
  • Vīrs acenēs atgādināja mākslas mīļotāju, ko aulekšiem grib izdzīt caur gleznu galeriju.
1.2.Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu). Padzīt.
PiemēriMani vecāki, visi mani piederīgie bija izdzīti no mājām un gājuši bojā kaut kur Vācijas lielceļos.
  • Mani vecāki, visi mani piederīgie bija izdzīti no mājām un gājuši bojā kaut kur Vācijas lielceļos.
  • ..Vodžu viņa sirdstaisnības dēļ kungs izdzina no mājas..
  • Žandarmi neatkāpās ne soli, kamēr viņi [zemnieki] nebija izbraukuši uz lielceļa un pievienojušies lielajai izdzīto bēgļu straumei.
  • pārn. Parādi - tā sauca iemīļotos viesus, kurus izdzīt no savas mājas Roplains ilgus gadus sūri grūti bij pūlējies.
  • Lielākā, Matrjona, aizskrēja pēc popa, kurš atnācis izslacīja ar svētīto ūdeni visus kaktus - nešķīstais gars nu bija izdzīts.
Stabili vārdu savienojumi
1.3.Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
PiemēriIzdzīt pretinieka pulku no pilsētas.
  • Izdzīt pretinieka pulku no pilsētas.
1.4.pārn. Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
PiemēriSīvi dūmi sāk klaiņāt.., izložņā visas malu malas un izdzen pēdējos gulētājus no migas.
  • Sīvi dūmi sāk klaiņāt.., izložņā visas malu malas un izdzen pēdējos gulētājus no migas.
  • «Tu nedrīksti apstāties!» Andrejs dzird to pašu balsi, kas viņu izdzina no mājas, kas trieca viņu pāri grīšļu pļavai pie Kaspara.
  • Cilvēks, kuru ceļā nav izdzinusi steiga, allaž apdomīgi paņem līdzi azaida tiesu.
1.5.pārn.; sar. Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
Piemēri«Jau tā mums ar māti ir ko darīt, kamēr mēs izdzenam Litai visus tos niķus, kādus jūs viņai iepotējat!»
  • «Jau tā mums ar māti ir ko darīt, kamēr mēs izdzenam Litai visus tos niķus, kādus jūs viņai iepotējat!»
  • ..muļķības es arī viņai visas izdzīšu, ar kurām viņš tai sagrozījis galvu.
  • «..[zēnu] vajag pērt kā pelavmaisu, lai visu neprātību no tā izdzītu..» [Saka pamāte.]
2.Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
Piemēri..meistari.. centās izdzīt strādniekus līdz pēdējam sviedru pilienam.
  • ..meistari.. centās izdzīt strādniekus līdz pēdējam sviedru pilienam.
  • ..[saimnieks] izdzina Pičtēvu kā īstu gaitnieku un, kad nu beidzot tam acis palika gandrīz aklas, tad sūtīja uz ganiem.
  • Senāk saimnieks, kas netaupīja un izdzina savu zirgu, ātri vien nokļuva zem: ūtrupes āmura.
3.Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
PiemēriIzdzīt motociklu uz ceļa.
  • Izdzīt motociklu uz ceļa.
  • Atvadījusies viņa izdzina velosipēdu ārā un traucas cauri miestam.
  • ..dziedāju, iedams no mājām uz darbu, Laivu izdzenot jūrā..
3.1.Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzdzīt ķerru cauri pagalmam.
  • Izdzīt ķerru cauri pagalmam.
  • Izdzīt motociklu cauri staignājam.
3.2.Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
Piemēri..govis slauca ar rokām, mēslus no kūts izmeta ar lāpstu vai izdzina ar riču..
  • ..govis slauca ar rokām, mēslus no kūts izmeta ar lāpstu vai izdzina ar riču..
3.3.sar. Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus).
PiemēriIzdzīt baļķus, malku no meža.
  • Izdzīt baļķus, malku no meža.
4.parasti 3. pers. Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) – par vēju.
PiemēriVējš izdzen plostu atklātā jūrā.
  • Vējš izdzen plostu atklātā jūrā.
  • Mazo laiviņu.. beidzot izdzen uz.. salu.
4.1.Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) – par vēju.
5.Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAr veiklu sitienu Jaceks izdzina korķi un pasniedza pudeli Lūcijai.
  • Ar veiklu sitienu Jaceks izdzina korķi un pasniedza pudeli Lūcijai.
  • ..kātu izdzen ārā no cirvja un ar smalku zāģīti iezāģē divas spraugas..
5.1.Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzdzīt naglu cauri dēlim.
  • Izdzīt naglu cauri dēlim.
6.Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
Piemēri«..tu vari pats savām rokām ielikt zemē mazu, niecīgu sēkliņu un palīdzēt, lai tā izdzen zaļu asnu..»
  • «..tu vari pats savām rokām ielikt zemē mazu, niecīgu sēkliņu un palīdzēt, lai tā izdzen zaļu asnu..»
  • Blakām [mirtei] kaktuss, neglīts, noputējis un bārdains.. Izdzen gan kādu gaišāku atvasi..
  • ..tikko pienāca pavasaris, kastaņkoks sāka plaukt, izdzīdams lielus, brūnus, gluži kā medū mērcētus pumpurus.
  • pārn. ..vēlais pavasaris vēl nebija paspējis izdzīt pat pirmos pumpu rus bērziem kanāla malā..
6.1.sar. Uzziedināt.
PiemēriIzdzīt kreimenes uz Jaungadu.
  • Izdzīt kreimenes uz Jaungadu.
7.Izveidot zemē (piemēram, vagu).
PiemēriMēs noliekušās ejam pa izdzītām vagām un metam tajās uz pusi pāršķeltus kartupeļus.
  • Mēs noliekušās ejam pa izdzītām vagām un metam tajās uz pusi pāršķeltus kartupeļus.
  • ..Jaunos laukos vagu izdzen lemess.
  • Rāpojot tās [gliemenes] izdzen vadziņas..
8.Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
Piemēri..kad es beigšu skolu, tad uzacis katrā ziņā izdzīšu šaurākas.
  • ..kad es beigšu skolu, tad uzacis katrā ziņā izdzīšu šaurākas.
  • Melni nokrāsotās uzacis izdzītas šaurā lokā.
8.1.Skujot atbrīvot no apmatojuma.
PiemēriIzdzīt kaklu.
  • Izdzīt kaklu.
Stabili vārdu savienojumiIzdzīt no galvas. Izdzīt slimību (arī kaiti).
Avoti: 3. sējums