iespraust
iespraust -spraužu, -spraud, -sprauž, pag. -spraudu; trans.
1.Spraužot ievirzīt (kur iekšā). Spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
PiemēriIespraust mietu zemē.
1.1.Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
PiemēriIespraust saktu villainē.
1.2.Iebāzt (spraugā, šaurā vietā).
PiemēriLākturī iespraustais priežu skals dega sprakstēdams un kūpēdams.
1.3.Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
PiemēriNāk Gailēns.. Kā vienmēr, cigārs iesprausts zobos, dūmi vērpjas kā no skursteņa.
1.4.Iespiest (piemēram, rokas sānos).
Piemēri..šoferis.. rokas bija mierīgi iespraudis sānos.
2.Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu). Iestarpināt (1).
PiemēriViņš lepojas ar to, ka ir jau vienpadsmitajā klasē.. Kur iespējams, viņš sarunās iesprauž pa angļu vārdam..
2.1.parasti divd. formā: iesprausts, val. Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintakstiski neatkarīgs un niansē teikumu saturu.
PiemēriIespraustu vārdu funkcijā lieto.. kādreizējās lietvārdu formas, kā «patiesi», «laikam», un kādreizējās adjektīvu formas «tiešām» un «patiešām».
2.2.val. Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
PiemēriDažos vārdos aiz gara patskaņa vai divskaņa mēdz iespraust r, piemēram, «ķērde» 'ķēde' Braslavā, Raunā..
Avoti: 3. sējums