atbruņot
atbruņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu. Likvidēt bruņotos spēkus.
PiemēriAtbruņot uzbrucējus.
1.1.pārn. Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
PiemēriSkolotāja laipnā izturēšanās zēnu atbruņoja.
Avoti: 1. sējums