atbrīvot
atbrīvot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku).
PiemēriAtbrīvot karagūstekņus.
1.1.Padarīt (cilvēku) brīvu (politiski, ekonomiski, tiesiski).
PiemēriAtbrīvot tautu no ienaidnieka jūga.
1.2.Palaist brīvībā (dzīvnieku).
PiemēriAtbrīvot zvēru no krātiņa.
2.Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai).
Piemēri..Padomju Armija Krakovu atbrīvoja tik straujā triecienā, ka hitlerieši nepaguva to izpostīt.
3.Padarīt nenoslogotu, arī nesaistītu.
PiemēriAtbrīvot no nastas.
3.1.Panākt, ka netraucē (kāds).
PiemēriAtbrīvot no uzbāzīga, nevēlama pavadoņa.
3.2.Padarīt (kādam pienākumam vai saistībai) nepakļautu.
PiemēriAtbrīvot no dotā solījuma.
3.3.Padarīt lietojamu, izmantojamu (spēku, līdzekļus u. tml.), likvidējot saistījumu, noslogojumu vai citus ierobežojumus.
PiemēriAtbrīvot savus spēkus radošam darbam.
3.4.Padarīt mazāk sasprindzinātus (muskuļus).
PiemēriAtbrīvot roku muskulatūru.
3.5.pārn. Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
PiemēriAtbrīvot no smagām domām.
4.Pārtraukt (no darba devēja puses) darba attiecības.
PiemēriAtbrīvot darbinieku pēc paša lūguma.
4.1.Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
PiemēriAtbrīvot no komisijas locekļa pienākumiem.
5.Izdalīt (vielu no kāda savienojuma).
PiemēriAtbrīvot saistīto slāpekli.
6.Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
PiemēriAtbrīvot trauku ievārījumam.
6.1.Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
PiemēriVajadzēja atbrīvot vasarnīcu.
6.2.pareti Rezervēt (laiku).
PiemēriAtbrīvot kādu vakaru, lai aizietu uz teātri.
Stabili vārdu savienojumiAtbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu.
Avoti: 1. sējums