atbrēkties
atbrēkties -brēcos, -brēcies, -brēcas, pag. -brēcos; refl.
1.parasti 3. pers. Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)..
Piemēri«Vai!» iebrēcās stirnas bērns. «Vai!» atbrēcās pretī stirnas māte, līdz nāvei izbiedēta.
- «Vai!» iebrēcās stirnas bērns. «Vai!» atbrēcās pretī stirnas māte, līdz nāvei izbiedēta.
- Jērs brēc; aita atbrēcas.
2.pareti Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
Piemēri..[meitene] vēl nav atbrēkusies.
- ..[meitene] vēl nav atbrēkusies.
Avoti: 1. sējums